Macibas
Mācibu programma veidota, lai audzekni iemācitos pec iespejas
plašu vielu, neskatoties uz latviešu valodas spejām. Audzekni mācās
mazās grupās kopā ar citiem, kuriem lidzigas valodas spejas. Tā
panak, ka katrs jaunietis iemācās maksimali daudz. Skolotāji
cenšas apvienot nopietnas mācibas ar patikamu izklaidi, jo galu galā
skoleni tacu ir ieradušies sava vasaras brivlaika! Majas darbi tomer
jaizpilda, jo javingrina paši svarigakie latviešu valodas pamati:
vardu krajums un gramatika. Ari arpus klases nodarbibas veicina
latviešu valodas apgušanu. Kursa iedvesmo jauniešus pašus iemacities
latviski, un pec dažam vasaram tiem jau manami uzlabojušas sarunu,
lasišanas un rakstišanas spejas.
Vesturi maca viens no ši kontinenta gaišakiem individiem - Viktors
Pupols. Pupola kungs ieguvis slavu Amerikas petnieku aprindas ar
savu neparspejamo atminu. Kursa vinš maca Latvijas vesturi gan
latviešu, gan anglu valoda. Vissikakas detalas vinš spej atstastit
vesturi no dzimtbušanas laikiem lidz pat vakardienas politiskam
intrigam. Jau gadus desmit vinš aizrauj jauniešus, uzburdams dziva
iztele fantastiskas ainas no pagatnes.
Dejošana un dziedašana
Lidztekus valodas un vestures stundam noteik ari dancu un
dziesmu apmacibas. Sakot ar tautas deju pamatsoliem, audzekni atri
apgust latviešu tautas deju maku un pec sešam nedelam jau spej
izdancot sarežgitas jaundejas.
Dziedašas stundas jaunieši iepazist senas dainas, ka ari jaunako
laiku latviešu komponistu darbus. Audzekni sagatavo koncertu
programmas, kuras plašakai publikai sniedz krašnus priekšnesumus.
Bieži vien Kursas audzekni turpina vasara iesaktos celus,
iestajoties tautas deju kopas. Amerikas latviešu dziesmu svetkos
godalgotaja tautas deju kopa «Trejdeksnitis» apmeram 70 procentu
dejotaju ir bijuši Kursas audzekni.
Nodarbibas
Pecpusdienās jaunieši piedalās divās nodarbibās pec pašu
izveles. Nodarbibas ir iedalitas pa vienai nedelai. Dažas
nodarbibas piedavatas uz ierobežotu laiku, lai gan citas nodarbibās
drikst piedalities vairakas nedelas, ja velas.
Podnieciba
Fotografešana
Rotu kalšana
Rokdarbi
Stikla vitraža
Zimešana
Kokdarbi
Radio programma
Kripatinas (Kursas
žurnals) un gada gramata
Makškerešana
Sporti
Arpus macibām jaunieši izrāda lielu interesi sportā. Gan pa
brivo laiku, gan organizetās sacensibās, audzekni pavada vismaz
stundu dienā sivās cinās. Kursas teritorija atrodas futbola,
beisbola, volejbola un basketbola laukumi, peldbaseins un pingponga
galdini. Tenisa laukumi pieejami kaiminu vidusskola. Kursas gara
visiem rodas iespeja jauka vide izmeginat spekus dažados sportos:
gan pieredzejušiem sportistiem, gan iesacejiem. Rita vingrošana,
tautas dejas un sporta jaunieši piekopj veseligu fizisku audzinašanu,
vasaras beigas majas aizbraukdami stipri un skaisti.
Futenis
Futbols
Basketbols
Kikbols
Teniss
Udens
polo
Tautas
bumba
Maksimalais
Frizbi
Pingpongs
Vakara Nodarbibas
Dienas nosledzas ar vakara nodarbibam.
Jaunieši pulcejas citreiz tiras izklaides speles, bet citreiz atkal,
lai trenetu asu un aspratigu domašanu jautra gaistone. Gadu tecejuma
šie radošie vakari kluvuši par Kursas tradiciju nepieciešamu
sastavdalu. Sešu nedelu laika jaunieši piedzivo lielu dažadibu
vakara nodarbibas. Dažus popularakos sarikojumus, ka piemeram dzejas
vakaru, riko atkartoti gan pirmaja posma, gan otraja.
Kazino vakars
Talantu vakars
Meža
spele
Zolites vakars
Ugunskurs Dzejas vakars
Karoga
zagšana
Audzinataju medibas
Studentu medibas
Dziesmu karš
Improvizacijas vakars
Teatra
sports
Debates vakars
Parodiju vakars
Studentu telošana
Zolites turnirs
Polkas
maratons
Rotalas
Latviešu speles
Sacensibas Šacha
Turnirs (Nometne pret Pupolu)
Izbraukumi
Kursas novietojums Vašingtonas štata
Olimpiskaja pussala dod iespeju vienas dienas izbraukuma attaluma
apmeklet daudzus no rietumkrasta skaistakajiem un varenakajiem dabas
brinumiem. Liela dala Kursas audzeknu ir sabraukuši no citiem
štatiem. Ari vietejie vašingtonieši bauda izbraukumos apmekletas
vietas. Dažu stundu attaluma aicina Rainiera kalns un Sv. Helenas
kalns (abi snaudoši vulkani ), okeana krasts, Sietlas pilseta un
Mason aprinka svetki. Izbraukumos jaunieši piedzivo gan turismu, gan
patikamu, kaut isu parmainu no nometnes dzives.
Nedelas nogales
Nedelas nogales ieskan ar ipašam vakarinam
piektdienas vakaros katru nedelu ar savu temu. Jaunieši padara šis
vakarinas ipaši jaukas, izdailojot gan zali ar siki izstradatam
dekoracijam, gan paši sevi ar rupigi gatavotiem kostimiem.
Sestdienas ritos audzekni apmekle macibu stundas, ja tadas iztruka
izbraukuma del. Pecpusdiena ir jauniešu riciba, lai gatavotu majas
darbus, piestradatu pie projektiem, vai norautu kadu mirkliti
atputas. Sestdienas vakari pulcina visus uz ilgi gaidito balli.
Jaunieši izciemojas un izdancojas pie vislabakas, pašu izmekletas
muzikas.
Svetdiena brivdiena. Jaunieši var izguleties, velu mazgat un
gatavoties nakamai macibu nedelai. Svetdienas vakaru svetbridi
jaunieši paši veido ar macitajas vai macitaja palidzibu.
Tradicijas
Ka jau katrai nometnei pienakas, ari Kursa ir
izveidojušas savas tradicijas, kuras jaunakie audzekni parmanto no
vecakam klasem, ar laiku tas veidodami talak, pieliekot klat kaut ko
no sevis.
Naves forele
Ezera
gajiens
Rakete
uz menesi
Jumta
bumba
Kursas
spoki
Super
beibers
Iesvetišana
Pekstini
Kursas gaisotne
Lidzigi amerikanu vidusskolam ari Kursa
izveidojies ipašs gars un gaisotne. Katra audzekni atspid divdesmit
astonu skolas pastavešanas gadu starojums. Ipaši dzilu iespaidu
jauniešos atstaj piedzivojumi meža, draugu pulka, talu no vecakiem
un trauksmainas pilesetas. Kursa bagatina audzekna dzivi dažados
veidos: Tie iegust izglitibu, zinašanas par latviešu valodu un
kulturu; tie iegust ari draugus un macas sadarboties sabiedriba.
Vairums jauniešu izvelas Kursa macities cetras vasaras un beidz
vidusskolu ar diplomu, bet ari tie, kuri piedalijušies tikai vienu
vasaru, to piemin visu mužu. Vecaki priecajas par to, ka berni
pavada vasaras macidamies un draudzedamies drošas, vertigas
nodarbibas. Paši jaunieši nevar iedomaties jaukakas vasaras
brivdienas!
|
