Raksta Indra Jēkabsone, Kursas ģeografijas skolotāja – Rīgā Raksts publicēts Laika avizē 2022. gada rudenī
TRĪS latviešu folklorā ir visbiežāk lietotais sakrālais skaitlis, kas apzīmē dinamisko beigtību, jo tam sākums ir „ 1 ” , vidus “2 ” un beigas „ 3 ”. Laiks kā trīs ciklu izpratne - pagātne, tagadne, nākotne. Šīs vasaras notikumi Kursā arī man iezīmējas ar skaitli 3. Pirmais nāk prātā, iedomājoties DIEVS, DABA UN DARBS. Jo pati daba un Dievs Vašingtonas štatā ir radījis brīnumaini skaistu un mierīgu vietu kā Šeltonas mežs, lai tajā maza, bet strādīga un spītīga tauta latvieši rastu mītnes vietu latviskai izglītībai, tradīciju kopšanai un kopā būšanai kā jauniem, tā veciem tautiešiem svešumā.
Man, skolotājai no Rīgas, šajā brīnišķīgajā vietā Olimpijas pussalā vasarā bija liels gods būt daļai no Kursas saimes un dot savu artavu skolēnu izglītošanas procesā, mācot Latvijas ģeogrāfiju, integrēti izmantojot arī latviešu tautas literatūru – teikas, mīklas, pasakas.
Domājot par piedzīvoto Kursā, man nāk prātā arī LAIPNĪBA, LABESTĪBA un LABSIRDĪBA. Vienmēr un visur katru dienu. Un no ikviena – gan skolēna un pedagoga, gan darbinieka un vecāka visu vasaras vidusskolas laiku.
Arī pats vasaras vidusskolas laiks iezīmējas ar skaitli trīs, jo tieši tik ilgi jūlijā bija vasaras vidusskolas mācību laiks. Pirmā nedēļa visai Kursas saimei pagāja tādā kā iepazīšanās un iešūpošanās zīmē. Dažiem dalībniekiem un pedagogiem šis bija pirmais gads Kursā. Man bija patiess gandarījums iepazīties gan ar ilggadīgiem Kursas pedagogiem un darbiniekiem - Maiju Riekstiņu, Viktoru Pūpolu, Andri Rūtiņu, Ivetu Āvu, Atvaru ģimeni, gan jauniem cilvēkiem Kursā – audzinātājiem, skolotājiem, saimniecības darbiniekiem. Priecājos iepazīties arī ar jauno vadību - direktori Māru Pelēci, kura darbu nometnē uzsāka ar vairākām jaunām idejām, piem. individuālo projektu darbi skolēniem un centieniem kultūru iesaistīt nometnes dzīvē no visām pusēm, kā arī to pieņemt dažādos līmeņos. Īpaši aizraujoši, pirmo reizi esot Kursā, bija klausīties tās vēsturē un attīstībā, tiekoties ar tās ilggadīgo direktoru Jāni Rogaini un viņa ģimeni. Nenovērtējama un neizmērāma ir visu Kursā sastapto cilvēku vērtība! Sirsnīga pateicība visiem par to!
Dažiem dalībniekiem, pedagogiem un darbiniekiem atkal pirmā nometnes nedēļa bija patīkams no jauna saredzēšanās laiks pēc pandēmijas ierobežojumiem. Tāpat kā agrākos gados, pirmajā nedēļā 18 jaunieši uzsāka mācīties dziedāšanu, dejošanu, latviešu valodu, vēsturi, folkloru un pirmo reizi – arī ģeogrāfiju ar literatūras pieskaņu. Tāpat jaunieši grupās cītīgi sāka iemēģināt roku rotkalšanā, kokles spēlē un keramikā. Pirmā nedēļa bija piepildīta arī ar sporta aktivitātēm, glaunajām vakariņām, ārkārtīgi sirsnīgu un jauku svētbrīdi kopā ar mācītāju Dairu Cini, un, jā – arī pekstiņiem. Jau ar pirmajām nometnes dienām par vienu no galvenajām prioritātēm nometnē tika uzlikta visu dalībnieku drošība – gan pandēmijas sakarā, gan brīvā laika pavadīšanā pie peldbaseina, kur katram jaunietim bija jānokārto eksāmens, lai vasaras prieku baudīšana būtu bez raizēm.
Otrā nedēļa Kursai atnesa papildinājumu – nometnē ieradās 7 skolēni un kopā mēs kļuvām lielāki. Paralēli interesantām mācībām klasēs, otrā nedēļa nometnē aizgāja, cītīgi strādājot. Skolēni uzāka darbu pie individuālajiem projekta darbiem, katram konsultējoties ar mentoru, gatavojās talantu (un beztalantu) vakaram, devās ekskursijā uz Hurricane Ridge kalnu grēdu Olimpijas pussalā, kur mūs sagaidīja fantastiski silta un saulaina diena, kā arī lustējās pie ugunskura, zaļumballē un turpināja savus darbus interešu grupās.
Savukārt, trešā nedēļa Kursā atnāca ar atklāsmi par to, ka drīz viss beigsies. Jo laiks skrien ātri. Un bija mazliet bēdīgi. Bet tajā pašā laikā, šajā nedēļā bija darba pilnas rokas, jo notika gan intensīvs darbs pie individuālajiem projektiem un to prezentācijām, gan bija jāgatavojas izlaidumam, gan jāsagatavo noslēguma koncertuzvedums Maijas Riekstiņas vadībā “Metenis”.
Individuālo projektu darbs nometnē šajā gadā bija jaunums. Skolēni laikus soli pa solim gatavoja sev tīkamā tēmā kādas tēmas aprakstu, visa darba izstrādes gaitā konsultējoties ar mentoru. Pēc tam katrs jaunietis savu veikumu prezentēja skolēniem un skolotājiem. Tēmas, kuras skolēni bija izvēlējušies, bija visdažādākās - latviešu simbolu nozīme, latviskie simboli Kursas ēkās un interjērā, mūsdienu un vēsturiskās personības, sports, kvasa gatavošanas īpatnības, augi Kursas apkārtnē, vēstures un folkloras tēmas, “bolderings”, animācija Latvijā u.c.
Visu trīs Kursas nedēļu laikā notika tradicionālie dzejas vakari ar tēmām VIETA, LAIKS, MĪLESTĪBA. Dzejas vakaros ar kopīgu dziedāšanu izskanēja ne tikai klasiķu dzejas darbu lasījumi, bet skanēja arī jauniešu pašsacerētie darbi. Savus radošos talantus pārējiem visas nedēļas demonstrēja Kārlis Štolcers, Kristaps Pēlēcis un Griša Lemešuks. Īpaši saviļņojošs, sirsnības pilns un piepildīts izvertās pēdējais dzejas vakars MĪLESTĪBA, jo tajā tika izteikta bezgala liela pateicība un atzinības vārdi ar īpaši sagavotām dzejas rindām no absolventēm dziedāšanas skolotājai Maijai Riekstiņai.
Trešās nedēļas beigas iezīmējās ar 3 tradicionāliem pasākumiem – absolventu izbraukums uz Sietlu, absolventu vakariņas un izlaidums. Absolventu vakariņas pulcināja ne tikai skolēnus, pedagogus un nometnes darbiniekus, bet arī absolventu ģimenes. Saviļņojoša un emocionāla absolventu vakariņās bija nometnes administratores un Kursas absolventes Diānas Atvars uzruna un laba vēlējumi, kas ikkatram lika aizdomāties par mūsu latviskajām nemainīgajām un stabilajām vērtībām.
Un tad jau klāt ir galvenais pasākums – vasaras vidusskolas noslēguma pasākums jeb 46. izlaidums ar direktores Māras Pelēces apsveikuma uzrunu nometnes dalībniekiem un viesiem, liecību izsniegšana, apliecību izsniegšana 5 absolventēm un tradicionālie Kursas gredzeni (darināja rotkalis Andris Rūtiņš) un noslēguma koncertprogramma “Metenis”, kurā dziedāja, dejoja, spēlēja kokles visi nometnes jaunieši. Īpaši emocionāla noslēguma koncertā bija absolvenšu Marijas Bērziņas, Kaivas Pelēces, Aleksas Dexter, Liljas Purs un Alises Pāvilas izpildītā ukraiņu tautas deja. Pēc tam apsveikuma vārdi, sirsnīgas pateicības, smaidi, apskāvieni, laba vēlējumi un gaidas par atkalredzēšanos nākamajā Kursas gadā.
Apbrīnojama ir jauniešu aizrautība, interese un vēlme izzināt un kopt latviskās tradīcijas, esot tūkstošiem kilometru tālumā no Latvijas. Visas lietas, kas darītas visiem kopā Kursā, satuvina latviešus, kā arī apliecina to, ka Latvijas diaspora jebkurā kontinentā ir neatņemama Latvijas sabiedrības sastāvdaļa.
Paldies visai Kursas saimei, kas dod iespēju gan pieaugušiem, gan jauniešiem no tuvienes un tālienes pilnveidot sevi, sajust Latvijas elpu tālumā, pavadīt kopā laiku, kopjot un godājot latvietību un latviskās tradīcijas, izpriecas un vienkārši būt kopā dziedot un dejojot.
Paldies tev, KURSA!
Indra Jēkabsone
Kursas ģeogrāfijas skolotāja
Rīgas Angļu ģimnāzijas (Latvija) ģeogrāfijas skolotāja
