Kursas Draudzīgais aicinājums: godinot Dr. Dairu Cilni
- Mara Pelecis
- pirms 1 dienas
- Lasīts 2 min
Paldies visiem, kuri piedalījās Draudzīgā Aicinājumā ar mums 1. martā. |
Mums bija liels prieks dalīties informāciju par Kursas programmu, kā arī pieminēt Mācītāju Dairu Cilni vārdos un dziesmā.
Mums ir īpašs gods paziņot par piemiņas plāksni veltīta mūsu mīļai Dr. Dairai Cilnei (1944-2025). Plāksne tiks uzstādīta uz RKLIC baznīcas sienas šo vasar, ko iesvētīs Prāveste Anita Vārsberga-Pāža Kursas Viesu dienās, 25. Jūlijā. Mēs jūtam Dairas gaismu un mīlestību visur un gribejām atrast vietu kur varam viņu pieminēt un pateikties viņai par uzticīgo kalpošanu kā prāveste, Kursas direktrese, kora diriģente, skolotāja, draudzene, krustmāte, pamāte, vecmāte, un mamma.
“Tik un tā — kaut kas no tevis paliks…”, teicis Ojārs Vācietis.
Un tā arī ir - tik un tā kaut kas no cilvēka paliek. Paliek viņa labestība, viņa vārdi, viņa darbi un sirds siltums, kas reiz dots citiem. Paliek arī klusums, kurā pēkšņi apzināmies– kāds ir bijis ļoti nozīmīgs mūsu dzīvē.
Daira bija cilvēks, kura klātbūtne radīja drošību un mieru. Viņas labestība nebija skaļa– tā izpaudās siltā skatienā, mierīgā balsī, gatavībā uzklausīt un palīdzēt. Viņa bija dāsna ar savu laiku, ar savu uzmanību un ar savu sirdi.Daudziem jauniešiem, kuri vasarās pulcējās Kursā, viņa kļuva par ceļvedi, par iedrošinātāju un reizēm arī par cilvēku, pie kura varēja būt sadzirdēts.
Kā mācītāja Daira prata iedvesmot ar ticību, bet kā cilvēks– ar savu piemēru. Viņa dzīvoja tā, kā runāja: ar atvērtību, ar cieņu pret katru cilvēku un ar dziļu pārliecību, ka labestība vienmēr ir svarīga.
Kad domās atgriežamies pie viņas, īpaši spilgti skan vārdi: “Kaut kas no tevis paliks… Kaut kur vējā, Kaut kur zemē, Kaut kur cilvēkos — Tavs solis skanēs.”
Un patiešām– Daira paliek. Viņa paliek mūsu atmiņās, viņa paliek cilvēku sirdīs, kuri piedzīvoja viņas sirsnību un gudrību. Viņa paliek arī tajā garā, kas joprojām dzīvo Kursā. Ja kādreiz kāds tur apstāsies, sajutīs mieru un pateiks: “Cik te labi būt,” varbūt tieši tajā brīdī atkal būs klātesoša arī Dairas klātbūtne.
Ar pateicību par dzīvi, kas tik bagātīgi dota citiem. Ar cieņu un mīlestību, mēs viņu atcerēsimies. |
Komentāri